S.N. Goenka

ANO Miera Samits

Photo courtesy Beliefnet, Inc.

2000. gada vasarā Goenkas kungs, Vipassanas meditācijas galvenais skolotājs, devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Ņujorkā kopā ar citiem pasaules garīgajiem līderiem uzstājās “Tūkstošgades Pasaules miera samitā” Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules galvenajā pārvaldē.

S.N. Goenka uzrunā Miera samitu

Rakstījis Bils Higgins
2000.gada 29. augustā

Ņujorka – Vipassanas ačarija S.N. Goenka uzrunāja Tūkstošgades Pasaules miera samita dalībniekus, kuri šodien bija sapulcējušies Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas zālē. Tā ir pirmā reliģisko un garīgo līderu pulcēšanās ANO.

Goenkas kunga runa sadaļā ar nosaukumu “Konfliktu transformācija” bija vērsta uz reliģiskās harmonijas, tolerances un mierpilnas līdzāspastāvēšanas tēmām.

"Tā vietā, lai konvertētu cilvēkus no vienas organizētas reliģijas citā organizētā reliģijā," teica Goenkas kungs: "Mums vajadzētu mēģināt konvertēt cilvēkus no posta uz laimi, no jūga uz atbrīvotību un no nežēlības uz līdzjūtību."

Goenkas kungs sniedza runu samita pēcpusdienas sesijā aptuveni diviem tūkstošiem delegātu un novērotāju. Goenkas kungs runāja sesijā pēc CNN dibinātāja Ted Turner runas. Turner kungs ir viens no Samita finanšu patroniem.

Turpinot Samita tēmu par miera rašanu pasaulē, Goenkas kungs savā runā uzsvēra, ka mieru pasaulē nevar sasniegt, ja vien miera nav pašos cilvēkos. "Pasaulē nevar valdīt miers, kad cilvēku sirdīs ir dusmas un naids. Miers pasaulē ir sasniedzams tikai ar mīlestību un līdzjūtību sirdīs."

Samita darbībā svarīgi ir centieni samazināt reliģiskos konfliktus un spriedzi. Par šo Goenkas kungs sacīja: "Kad cilvēks izjūt dusmas un naidu, viņš kļūst nelaimīgs neatkarīgi no tā, vai viņš ir kristietis, hinduists vai musulmanis."

Vareniem aplausiem skanot, viņš teica: "Kuram ir mīlestības un līdzjūtības pilna šķīsta sirds, pieredz Debesu karaļvalsti sevī. Tas ir dabas likums vai, citiem vārdiem sakot, Dieva griba."

Atbilstoši pūlim, kurā atradās pasaules galvenie reliģiskie līderi, Goenka sacīja: "Ļaujiet mums koncentrēties uz kopīgo visās reliģijās, uz sirds tīrību, kas ir visu reliģiju serde. Mums visiem vajadzētu pievērst uzmanību šim reliģijas aspektam un izvairīties no konfliktiem par reliģiju čaulām, kas ir dažādi rituāli, svētki un dogmas."

Kopsavilkuma vietā Goenkas kungs citēja Imperatoru Ashoku, kurš vienā no saviem Akmens ediktiem, ir paudis: "Nevajadzētu godināt tikai savu reliģiju un nosodīt citas reliģijas. Tā vietā dažādu iemeslu dēļ vajadzētu cienīt citas reliģijas. Šādi rīkojoties, var palīdzēt plaukt savai reliģijai un pakalpot arī citām reliģijām. Savādāka rīcība ir savas reliģijas kapā rakšana un kaitēšana citām reliģijām. Dievbijības pilns kāds var godināt savu reliģiju un nosodīt citas reliģijas, domājot: "Es slavinu savu reliģiju." Bet šāda rīcība pamatīgi ievaino viņa reliģiju. Jātiecas pēc saskaņas. Ļaujiet visiem klausīties un esiet gatavi uzklausīt citu vēstītās doktrīnas."

ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans Samitu nodēvēja par "pasaules izcilāko reliģisko un garīgo līderu pulcēšanos vienotā aicinājumā pēc miera, kas, cerams, ieejot jaunā tūkstošgadē, stiprinās izredzes uz mieru.

Uz pirmo šāda veida ANO konferenci uzaicināto vidū bija tādi garīgie līderi kā Pramukh Swami no Swami Narayana Movement, Swami Dayananda Saraswati, Swami Agniwesh, Mata Amritanandamayi Devi un Dada Wasvani, kā arī izcili zinātnieki, piemēram, Dr. Karan Singh un L.M. Singhvi.

Saistībā ar dalībnieku reliģijas un kultūras daudzveidību, Annans ir teicis: "Apvienoto Nāciju Organizācija ir gobelēns, ko veido ne tikai uzvalki un sari, bet arī garīdznieku apkakles, mūķeņu tērpi un lamu ietērpi, miteri, skufijas un jarmolkas."

Lai gan Annanu vairākkārt izjautāja par Tibetas līdera neierašanos, viņš jautājumus mēģināja saistīt ar Samita mērķiem, kas, viņa vārdiem izsakoties, ir “atjaunot reliģijas īsteno miera nesēja un uzturētāja lomu. Konflikti nerodas Bībelē, Torās vai Korānā. Patiesi, problēma nekad nav ticībā - tā ir draudzē/ticības sekotājos/ticīgajos un tajā, kā mēs izturēties vienam pret otru. Jums sev uzticīgajiem atkal ir jāmāca dzīvot mierā un iecietībā."

ANO vadība cer, ka tā kā 83% pasaules iedzīvotāju ievēro formāli reliģiskas vai garīgas uzskatu sistēmas, šie reliģiskie līderi var vedīs savus sekotājus pretim mieram.

ANO cer, ka konference virzīs pasaules sabiedrību iepretim tam, kas kādā dokumentā formulēts tā: "apliecināt savu garīgo potenciālu, un atzīt, ka tas ir mūsu pašu spēkos - izskaust cilvēku brutalitātes sliktāko veidu - karu -, kā arī vienu no kara pamatcēloņiem - nabadzību. Ir pienācis laiks pasaules garīgajai vadībai ciešāk sadarboties ar ANO tās centienos risināt cilvēces neatliekamās vajadzības."

Samits noslēgsies šo ceturtdien, 31. augustā, kad dalībnieki parakstīs Deklarāciju par mieru pasaulē un izveidos Reliģisko un garīgo līderu starptautisko konsultatīvo padomi, kas sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un ANO Ģenerālsekretāru miera radīšanas un nodrošināšanas jautājumos.

"Reliģisko un garīgo līderu starptautiskās konsultatīvās padomes mērķis ir uzlabot un stiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas darbu," teica Bawa Jains, Pasaules miera samita ģenerālsekretārs. "Tā ir mūsu dedzīga vēlme, lai konfliktu laikā pasaules varenie reliģiskie un garīgie līderi var tikt nosūtīti uz šiem karstajiem punktiem, lai rastu nevardarbīgus konfliktu risinājumus."

Uzruna ANO

Universāls garīgums mieram, autors S.N. Goenka

Universāls garīgums mieram, autors S.N. Goenka – Real Video formātā

Šis ir Goenkas kunga 2000. gada 29. augusta uzrunas Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas zālē par Tūkstošgades Pasaules mieru pilnais teksts.

Kad ir tumsa, gaisma ir nepieciešama. Šodien, kad visapkārt ir vardarbīgu konfliktu, karu un asinsizliešanas raisītas ciešanas, pasaulē izteikti ir vajadzīgs miera un harmonija. Reliģiskajiem un garīgajiem līderiem tas ir liels izaicinājums. Ļaujiet mums pieņemt šo izaicinājumu.

Katrai reliģijai ir ārējā forma vai čaula un iekšējā būtība vai kodols. Ārējo čaulu viedo rituāli, ceremonijas, ticējumi, mīti un doktrīnas. Katrā reliģijā tās ir atšķirīgas. Bet visām reliģijām kopējs ir iekšējais kodols: vispārējas mācības par morāli un labdarība, par disciplinētu un tīru prātu, kas ir mīlestības, līdzjūtības, nemateriālu vērtību un iecietības pilns. Tieši šo kopsaucēju reliģisko konfesiju līderiem vajadzētu uzsvērt un reliģijas piekritējiem vajadzētu praktizēt. Konfliktus var samazināt, ja pienācīga nozīme tiek piešķirta visu reliģiju būtībai un lielāka iecietība izrādīta to virspusējiem aspektiem.

Visiem cilvēkiem jābūt brīviem, lai sludinātu savu ticību un sekot tai. Tomēr to darot, viņiem jābūt uzmanīgiem, lai nepamestu novārtā savas reliģijas būtības praktizēšanu, netraucētu citiem praktizēt viņu reliģiskās prakses un nenosodīt vai nenoniecināt citu ticību.

Ņemot vērā ticību dažādību, kā mēs varam pārvarēt atšķirības un panākt konkrētu plānu miera sasniegšanai? Pie Budas, apgaismotā, bieži vērsās cilvēki ar dažādiem uzskatiem. Buda viņiem teiktu: "Noliksim malā mūsu atšķirības. Vērsīsim uzmanību tam, par ko esam vienisprātis, un īstenosim to praksē. Kāpēc strīdēties? Šis gudrais padoms ir vērtīgs arī mūsdienās.

Es esmu no senas zemes, kur tūkstošiem gadu gaitā radušās daudz dažādas filozofiju un garīguma skolas. Neņemot vērā atsevišķus vardarbības gadījumus, mana valsts ir mierīgas līdzāspastāvēšanas piemērs. Pirms kādiem 2300 gadiem tur valdīja Ashoka Lielais, kura impērija sniedzās no mūsdienu Afganistānas līdz Bangladešai. Visā karaļvalstī līdzjūtības pilnais valdnieks lika ediktus iekalt akmeņos, pasludinot, ka jāciena visas ticības. Rezultātā visu garīgo tradīciju sekotāji jutās droši viņa vadībā. Viņš lūdza cilvēkus dzīvot morālu dzīvi, cienīt vecākus un vecākus ļaudis un atturēties no nogalināšanas. Vārdi, kādos viņš pauda šo vēstījumu, joprojām ir aktuāli:

Nevajadzētu godināt tikai savu reliģiju un nosodīt citas reliģijas. Tā vietā dažādu iemeslu dēļ vajadzētu cienīt citas reliģijas. Šādi rīkojoties, var palīdzēt plaukt savai reliģijai un pakalpot arī citām reliģijām. Savādāka rīcība ir savas reliģijas kapā rakšana un kaitēšana citām reliģijām. Dievbijības pilns kāds var godināt savu reliģiju un nosodīt citas reliģijas, domājot: "Es slavinu savu reliģiju." Bet šāda rīcība pamatīgi ievaino viņa reliģiju. Jātiecas pēc saskaņas. Ļaujiet visiem klausīties un esiet gatavi uzklausīt citu vēstītās doktrīnas.(12. Akmens Edikts)

Imperators Ashoka pārstāv brīnišķīgu tolerantas līdzāspastāvēšanas un miera sintēzes tradīciju. Šo tradīciju arī šodien uztur dažu valstu valdības un valdnieki. Labs piemērs ir Nobeļa laureāts Omānas monarhs, kurš ziedoja zemi citu ticību baznīcu un tempļu celtniecībai, kamēr pats praktizēt savu reliģiju ar lielu atdevi un centību. Es esmu pārliecināts, ka arī nākotnē daudzās zemēs visā pasaulē turpinās rasties šādi līdzjūtīgi valdnieki un valdības. Kā ir teikts: "Svētīti ir miera vairotāji, jo viņi ir saucami par Dieva bērniem."

Vairāk kā skaidrs, ka vardarbības piekritēji galvenokārt sāpina savus radus un tuviniekus. Viņi sāpina tiešā veidā, esot neiecietīgi, vai netieši, uz savu rīcību izraisot vardarbīgu reakciju. No otras puses, ir teikts: "Svētīgi ir žēlsirdīgie, jo viņi saņems žēlastību." Tas ir dabas likums. To var saukt arī par Dieva spriedumu vai ceļu. Buda teica: "Naidu var izskaust nevis ar naidu, bet tikai ar pretējo. Tā ir mūžīgā Dhamma [garīgais likums]." Tam, ko Indijā sauc “Dhamma”, nav nekāda sakara ar hinduismu, budismu, džeinismu, kristietību, islamu, jūdaismu, sikhismu vai kādu citu "ismu". Dhamma -tā ir vienkārša patiesība: pirms jūs kaitējiet citiem, vispirms jūs kaitējiet paši sev, radot garīgo negativitāti, un novēršot negativitāti, jūs variet atrast iekšējo mieru un stiprināt mieru pasaulē.

Mierpilns prāts mieram pasaulē

Katra reliģija, kas ir šī vārda cienīga, aicina tās sekotājus vest morālu un ētisku dzīves veidu, gūt vadību pār savu prātu un vairot sirds tīrību. Viena tradīcija stāsta mums: "Mīli savu tuvāko", otra saka: “Salaam walekum” - "Lai miers ar tevi," un vēl viena vēstī: “Bhavatu sabba mangalam vai Sarve bhavantu sukhinah” - "Lai visas būtnes ir laimīgas." Vai tā ir Bībele, Korāns vai Gita, svētie raksti aicina dzīvot mierā un draudzībā. No Mahavir līdz Jēzum - visi lielie reliģiju dibinātāji bija iecietības un miera ideāli. Tomēr mūsu pasauli nereti virza reliģiju un konfesiju nesaskaņas vai pat kari tāpēc, ka mēs piedodam nozīmi tikai reliģijas ārējam apvalkam un pametam novārtā tas būtību. Rezultātā trūkst prātos iztrūkst mīlestības un līdzjūtības.

Mieru pasaulē nevar sasniegt, ja vien nav miera pašos cilvēkos. Satraukums un miers nevar pastāvēt līdzās. Viens veids, kā sasniegt iekšējo mieru, ir Vipassana vai ieskata/ iekšējā/ izpratnes meditācija – nesektantiska, zinātniska, uz rezultātiem orientēta sevis novērošana un patiesības apjaušanas tehnika. Šīs tehnikas praktizēšana sniedz iespēju un caur paša pieredzi saprast, kā prāts un ķermenis mijiedarbojas. Katru reizi, kad prātā rodas negatīvitāte, piemēram, naids, tā ķermenī izraisa nepatīkamas sajūtas. Katru reizi, kad prātā rodas nesavtīga mīlestība, līdzjūtība un laba griba, visu ķermeni pārpludina ar patīkamām sajūtām. Vipassanas praktizēšana parāda, ka pirms katras fiziskās un vokālās darbības ir darbība mentālā līmenī, kas nosaka, vai šī darbība nāks par labu vai nodarīs postu. Vislielākā nozīme ir prātam. Tieši tādēļ mums ir jāatrod praktiskas metodes, lai prātu darītu mierpilnu un tīru. Šādas metodes palielinās šīs Pasaules miera samita kopīgās deklarāciju efektivitāti.

Senā Indija pasaulei sniedz divas prakses. Viena no tām ir jogas pozu (Asanas) fiziskie vingrinājumi un elpas kontrole (Pranayama), lai saglabātu veselu ķermeni . Otra ir mentālie vingrinājumi Vipassana, lai saglabātu veselu prātu. Visu ticību cilvēki var praktizēt abas šīs metodes, mierā un harmonijā sekojot savai reliģijai. Nav it nekādas vajadzības pēc konversijas, kas ir spriedzes un konfliktu avots.

Lai gūtu mieru sabiedrībā, arvien vairāk sabiedrības locekļiem ir jābūt mierīgiem. Kā vadītājiem mūsu pienākums ir rādīt piemēru, iedvesmot citus. Svētais reiz teicis: "Līdzsvarots prāts ir nepieciešams, lai līdzsvarotu citu nelīdzsvarotos prātus."

Vispārīgi runājot, miermīlīga sabiedrība atradīs veidu, kā dzīvot mierā savā dabiskajā vidē. Mēs visi saprotam nepieciešamību aizsargāt vidi, lai apturētu tās piesārņošanu. Garīgo sārņu – neziņa, cietsirdība vai alkatība – uzkrājums liedz mums rīkoties saskaņā ar šo izpratni. Atbrīvošanās no šiem sārņiem veicinās mieru cilvēku vidū, kā arī līdzsvarotas, veselīgas attiecības starp sabiedrību un tā dabisko vidi. Tādā veidā reliģija var veicināt vides aizsardzību.

Nevardarbība – reliģijas definīcijas atslēga

Starp reliģijām būs atšķirības. Tomēr, sapulcējoties šajā Pasaules miera samitā, visu galveno ticību vadītāji ir parādījuši, ka viņi vēlas darboties mieru labā. Tad lai miers ir pirmais "universālās reliģijas" princips . Ļaujiet mums kopā atzīt, ka mēs atturēsimies no nogalināšanas, ka mēs nosodām vardarbību. Es arī mudinu politiskos līderus pievienoties šai deklarācijai, jo viņiem miera vai kara vēstīšanā ir galvenā loma. Vai viņi mums pievienojas vai ne, ļaujiet vismaz mums šeit un tagad atzīt: tā vietā, lai piedotu vardarbību un nogalināšanu, ļaujiet mums paziņot, ka mēs bez ierunām nosodām šādus nodarījumus, it īpaši reliģijas vārdā veiktu vardarbību.

Dažiem garīgajiem līderiem ir bijusi gudrība un drosme, lai nosodītu savas ticības vārdā veiktu vardarbību. Var būt dažādi filozofiskie un teoloģiskie viedokļi par piedošanas lūgšanu vai pagātnes vardarbības un nogalināšanas nožēlošanu. Bet pati pagātnē veiktās vardarbības atzīšana nozīmē, ka tas bija nepareizi un turpmāk to nepiedos.

Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā, ļaujiet formulēt reliģijas un garīguma definīciju, izceļot nevardarbību un atsakoties no vardarbības un nogalināšanas pieciešanas. Cilvēces lielākā nelaime būtu nespēja definēt reliģiju kā miera sinonīmu. Samits ANO apstiprināšanai varētu ierosināt jēdzienu "universāla reliģija" vai "nesektantisks garīgums".

Es esmu pārliecināts, ka šis Samits vērsīt pasaules uzmanību uz reliģijas patieso mērķi:

Reliģija nešķir mūs vienu no otra;
Tā māca mieru un sirds tīrību.

Es apsveicu šī vēsturiskā samita rīkotājus par viņu redzējumu un centieniem. Es sveicu reliģiskos un garīgos līderus, kuri bija nobrieduši darbam, lai panāktu saskaņu, sniedzot cilvēcei cerību, ka reliģijas un garīgums nākotnē radīs mieru.

Lai visas būtnes ir brīvas no nepatika un ir laimīgas.

Lai miers un harmonija gūst virsroku.